Patīkami vērot pašvaldību centienus uzlabot atkritumu šķirošanas kārtību – arī manā dzimtajā pusē, Skrīveros, no šī gada izveidots speciāls laukums šim nolūkam un pat norīkots darbinieks, kurš uzrauga atkritumu šķirošanas procesu. Te var nodot piena pakas, tumšo un gaišo stiklu, automašīnas riepas, kartonu un papīru, metālu, skārda bundžas, makulatūru, baterijas, kā arī atvest nolietotās elektropreces un dīvānus. Citās pašvaldībās par dīvāna vai ledusskapja nodošanu jāpiemaksā papildus, šajā pusē tas ir bez maksas – kas ir motivējošs faktors, lai taupīšanas nolūkos to visu neatstātu mežā.
Turklāt bieži vien pati esmu saskārusies ar situāciju, kad nav līdz galam skaidrs, kura atkritumu tvertne kam ir domāta. Jaunajā atkritumu šķirošanas laukumā visu priekšā parāda uzskatāmas norādes, kas pakārtas virs katras no tvertnēm. Dodoties ikdienišķajā pienākumā atbrīvoties no atkritumu maisiem, tagad var pat ar kādu iepazīties – vismaz ar apsardzes būdiņā strādājošo sievieti, kas iznāk sagaidīt katru, kas ziņķārīgi sper pirmos nedrošos soļus jaunā ciemata pulcēšanās punkta virzienā. Viņa apsveicinās un piedāvā palīdzību, kuru atraidīt nav iespējams. Pat ja no palīdzības gribas atteikties, viņa tomēr sekos līdzi un pārliecināsies, ka atkritumi tiek sašķiroti kā nākas vai, piemēram, nodotās alus bundžas nebūtu pustukšas – daži nemaz nezina, ka pirms nodošanas iepakojums jāiztukšo.
Un kā ar apģērbiem un apaviem? Ko iesākt ar tiem, kad tie nolietojas? Pat tik pārdomātā atkritumu šķirošanas punktā kā Skrīveros atsevišķu tvertni šim nolūkam nemanīju. Ja arī tvertne būtu ierīkota, tā gan drīzāk varētu kļūt par vietu, kur vajadzības gadījumā bez maksas atrodami lietoti apģērbi un apavi – nejau katram rocība ļauj iegādāties nepieciešamo jaunā veikalā. Tomēr tad jau tas būtu humānās palīdzības un nevis atkritumu nodošanas punkts.
Kā apģērba un apavu izvēle ietekmē planētu?
Nolēmu šo tēmu vairāk papētīt arī blogā no vides aizsardzības viedokļa. Kā izrādās, apavu un apģērbu ražošana vien veido 10% no kopējām CO2 emisijām, kas nonāk atmosfērā un rada to, ko šodien pazīstam kā globālo sasilšanu. Šī iemesla dēļ lietoti apģērbi un lietoti apavi ir dabai draudzīga izvēle, jo neprasa papildus resursus pasaules sildīšanai. Lai samazinātu savas ekoloģiskās pēdas nospiedumu, uzmanības pievēršana šim faktoram ir nozīmīga.
Globālās sasilšanas ietekmē cieš viena no brīnumainākajām pasaules ekosistēmām – koraļļu rifi. Turklāt tam ir arī saistība ar lietotiem apģērbiem un lietotiem apaviem. Jo lai Ķīnā ražotu apģērbu un apavus, kurus vēlāk iegādājamies Eiropā, no Austrālijas tiek eksportētas ogles fabriku darbināšanai. Šī ir pasaules ekosistēmai viskaitīgākā no siltumenerģijām un degšanas laikā izdalās vislielākais CO2 daudzums, kas arī ir viens no galvenajiem globālās sasilšanas cēloņiem. Austrālija pēdējos gados zaudējusi pusi no skaistā barjerrifa, un tomēr ogļu ieguve šeit nav pārtraukta. Lai dzīvo ekonomika un lai dzīvo iepirkšanās! Un tomēr – ko gan tūristi vairs nākotnē meklēs paradīzē, kas būs pārvērtusies drūmā kapsētā?
Ja viss papildus siltums nonāktu tikai gaisā, planētas vidējā temperatūra jau sasniegtu 50°C. Tomēr šo siltumu vispirms absorbē okeāni. Vietām okeānos temperatūra noteiktos laikaposmos cēlusies pat par 8 grādiem, citviet – 1 vai 2 grādiem. Tik straujai temperatūras maiņai daba pielāgoties nevar. Krāsaino koraļļu paradīzes pārvēršas baltās, plūskotās un nedzīvās ielejās – tas ir kā neizbēgams nāves prologs. Pēdējās desmitgadēs esam zaudējuši 50% pasaules koraļļu rifu, bet saglabājot esošās emisijas un nemainot saimniekošanas paradumus, zinātnieku prognozes vēsta, ka zaudēsim arī pārējos 40%.
Lai arī individuāla izvēle apzinātāk gādāt par savu gardeorobi var likties kā lāse okeānā, tomēr mēs katrs varam vai nu palīdzēt griezt to riteni, kas tuvina ārkārtas situācijai klimata jomā, vai arī būt no tiem, kas rūpējas par planētu, tās ekosistēmu un sugu daudzveidību. Latvijai vēl nepieciešama izglītošana šajā jautājumā, un jaunizveidotais atkritumu nodošanas punkts Skrīveros man dāvā cerību, ka pamazām mēs būvējam daudz gaišāku nākotni arī pie mums. Un šādi punkti tiek veidoti arvien lielākā skaitā pašvaldību.
Lietoti apģērbi un lietoti apavi – ko ar to visu iesākt?
Kāpēc to visu iegāzt koplietošanas miskastē, ja kādam tas vēl var noderēt? Pirmkārt, jau lietotā apģērba īpašniekam pašam. Piemēram, H&M veikalā iespējams iegūt 10% atlaidi jaunam apģērbam, ja uz veikalu tiek atnests maisiņš ar lietotu apģērbu, kas vairs nav nepieciešams – tas vēlāk tiks pārstrādāts. Tas jau būs dabai daudz draudzīgāks variants.
Lietoti apģērbi un lietoti apavi var arī būt iemesls, lai draudzenes uzaicinātu ciemos uz ballīti – kāpēc gan iztikt tikai ar kūku un sarunām? Šādā ballītē var sarīkot modes skati un pielaikot savu draudzeņu garderobi. Tiesa, sarūpēt laikošanai vajadzētu tikai tādu apģērbu, kas vēl ir pievilcīgs un ikdienā lietojams. Tā jau gan ir, ka ar laiku apnīk valkāt vienu un to pašu – tomēr tāpēc jau ir draudzenes! Šāds barters turklāt būs pilnīgi bez maksas – un tas, kas nāk par labu kopējam budžetam, nāk par labu arī mūsu sirdsmieram, galu galā, patīkami, ja uzkrājumā ir vairāk līdzekļu…
Korona vīrusa laikā gan jau pamazām sākam aizmirst, ko nozīmē pavadīt laiku kopā, tāpat arī aizmirstam par iepirkšanos. Ja iziet no mājas, doties uz teātri vai kādu citu pasākumu tāpat nevar – nav arī sabiedrības, kurā jāiekļaujas, jāizrādās vai jāmēģina izcīnīt sava vieta un statuss. Jauns apģērbs un apavi ir viens no elementiem, ko nemanāmi mums uzspiež šķietamā sabiedrība. Pilsētas mārketings mūs apmānījis – labai dzīvei mums nemaz nevajag visu, ko reklamē modeles plakātos.
Lietotu apģērbu un lietotus apavus iespējams arī nodot humpalās, lai vēlāk tie atrastu savus jaunos īpašniekus. Tāpat arī jaunu apģērbu pašiem iespējams meklēt lietoto apģērbu veikalos tā vietā lai ķemmētu jaunos tirdzniecības centrus. Un ne velti klīst runas, ka šajos lietoto apģērbu veikaliņos var atrast visīstākās pērles. Tāpat iepirkšanās humpalās var radīt gandarījuma un sasnieguma sajūtu – atrast īsto kleitu par pāris euro nudien ir stāsts, ar kuru padalīties! Tikām citas var tikai kost pirkstos, vērojot sievietes, kas prot iepirkties par daudzkārt ekonomiskāku cenu un turklāt vēl paspēt izskatīties fenomenāli labi! Un neviens jau nezinās, vai kleita maksāja 50 vai 5 euro.
Vēl ir tādas vietnes kā andelemandele, kas paredzētas tieši lietotu apģērbu un lietotu apavu iegādei. Šeit var gan izlikt savas dārgās un skaistās kleitas, kuras apnikušas, gan atrast jaunu apģērbu. Protams, jāskatās bildē, kāda ir lietotā apģērba kvalitāte. Dažkārt šajos portālos dāmas piedāvā iegādāties apģērbu, kas jau sen kā izgājis no modes. Bet ir arī tiešām kvalitatīvi piedāvājumi, tajā skaitā dizaineru apģērbs, kuru šeit var iegādāties daudz izdevīgāk.
Ieskatīties var arī tādos sludinājumu portālos kā dalder.lv – lietoti apģērbi un lietoti apavi šeit ir diezgan aktīvas sadaļas. Īpašs bonuss, ko citas lietotu apģērbu un apavu vietnes nepiedāvā, ir atsauksmju sadaļa, kurā var lasīt par citu pircēju pieredzi – tas ļauj izvairīties no gadījumiem, kad tiek pārdots sliktas kvalitātes apģērbs. Ievietot var arī savu sludinājumu – dalder.lv tas ir bez maksas.
Iepirkšanās nākotne
Es ticu, ka rūpes par emisiju samazināšanu reiz būs tik pat dabiskas kā braucot mašīnā piesprādzēties. Tad vairs nebūs jautājumi – kāpēc izvēlēties lietotu apģērbu un lietotus apavus vai kāpēc malkas apkuri nomainīt pret kokskaidu granulām. Mēs jau varam atcerēties savu bērnību – tie tik bija laiki, kad varēja ceļā uz jūru spēlēties bagažniekā! Tomēr savus bērnus šodien taču tāpēc bagāžniekā mēs neliksim! Tāpat arī vides jautājumos cilvēks mācās no kļūdam, izprot riskus un atrod veidus, kā tos novērst.
