Ļoti sliktas ziņas! Tagad vēl stingrāk tiks ierobežota skaidras naudas lietošana ikdienā! Cietēji būs iedzīvotāji - Page 2 of 2 - Mirklis Tev
Interesanti

Ļoti sliktas ziņas! Tagad vēl stingrāk tiks ierobežota skaidras naudas lietošana ikdienā! Cietēji būs iedzīvotāji

Latvijā naudas apriti valstī un finanšu sistēmas darbību nodrošina Latvijas Banka, kas arī atzīst, ka “skaidrā nauda bija, ir un būs”, jo tas ir gan drošības jautājums, gan arī pieraduma un ērtības. Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks norāda, ka tomēr būtu riskanti paļauties tikai uz vienu norēķinu veidu – finanšu jomā, tāpat kā citās dzīves jomās, noderīgi būtu diversificēt savas finanses. Arī Skandināvijas valstīs, kurās pamatā visi norēķini ir tikai bezskaidrā naudā, nesteidz pilnībā atteikties no skaidras naudas, jo tomēr apzinās drošības aspektus un iespējamības.

Risku diversificēšana
Skatoties Latvijas lokāciju, redzams, ka mēs atrodamies pie jūras, līdz ar to vētras var radīt elektrības traucējumus, kas attiecīgi var radīt pārtraukumus bezskaidras naudas norēķinos. Ja nav elektrības, tad nav arī interneta un attiecīgi nedarbojas ne termināļi veikalos, ne arī internetbankas un nav  iespējams veikt naudas pārskaitījumus.

Līdz ar to te lieti noder Latvijas Bankas ieteikums – viņi iesaka pie rokas turēt saprātīga apjoma skaidru naudu (tomēr pārāk lielas naudas summas neiesaka turēt ārpus seifiem un citām drošām vietām vai arī nēsāt līdzi), kā arī norēķinu kartes, turklāt, vēlams vairāku dažādu banku.

Kaut gan daži finanšu tehnologi pareģojuši, ka drīz skaidrās naudas lietojums izzudīs, objektīvie dati rāda citādāk – skaidrās naudas apjoms Eiropas Savienībā tikai pieaug. 2019. gada februārī eiro zonas centrālās bankas emitējušas 1.2 triljonu vērtībā banknotes, bet monētas 28.8 miljardu vērtībā. Šis apjoms ir aptuveni pusotru reizi lielāks nekā pirms desmit gadiem. Eiro zonā vidēji 79% darījumu tiek veikti ar skaidras naudas norēķiniem, bet skaidrās naudas īpatsvars pirkumos kopumā veido 54%. Statistika rāda, ka Latvijā gan proporcija ir par labu bezskaidras naudas norēķiniem – 63% no maksājumiem nedēļā latvietis veic ar karti vai pārskaitījumu un tikai 37% skaidrā naudā.

Laukos cilvēki lielākoties izmanto skaidras naudas norēķinus, taču pilsētā ērtāki un pieejamāki ir bezskaidras naudas norēķini.

Vecāka gadagājuma cilvēki maksā tikai skaidrā
Gunta Ķirule ir sagādniece, inkasente, krāvēja un šoferis četru Vidzemes veikaliņu tīklā. Viņa norāda, ka pēdējā lielajā vētrā, kas bijusi, Ainažos konkurentu veikals pārtraucis darbu, jo pārtrūkusi elektroapgāde un kodu lasītāji nav strādājuši. Tomēr viņu veikaliņā joprojām bija iespējams iegādāties un norēķināties par precēm – pat ar lukturiem un sveču gaismu.

Taču tas nav vienīgais arguments par labu skaidras naudas norēķiniem. Laukos, salīdzinot ar pilsētu, ir procentuāli lielāks veco cilvēku skaits. Vairums no vecāka gadagājuma pārstāvjiem neprot norēķināties ar maksājumu kartēm, aizmirst pin kodus un paroles, kā arī nespēj lietot viedtālruņus vai kodu kalkulatorus. Šie cilvēki aizbrauc uz pastu saņemt pensiju skaidrā naudā un visus darījumus arī veic skaidrā naudā. Līdz ar to arī vecāka gadagājuma paaudze tuvākajā nākotnē noteikti nav gatava pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem.

Tomēr laika gaitā, neraugoties uz priekšrocībām un pilnīgi likumīgu pastāvēšanu, skaidrās naudas norēķini tiek dažādos veidos diskriminēti. Tas saistāms gan ar banku vēlmi gūt peļņu, gan ar institūciju vēlmi kontrolēt valsts iedzīvotājus un pārliecināties, ka visi samaksā nodokļus. Tāpat arī tas palīdz starptautiskajiem centieniem apkarot globālo noziedzību, kā arī cīņā ar terorisma finansēšanu.

Ja ir nauda, tad ir arī aizdomas

Nesen Saeima noraidīja valdības mēģinājumu ierobežot iespēju iegādāties mašīnas skaidrā naudā. Šobrīd ir spēkā vecais limits līdz 7200 eiro, ja automobili pērk vai pārdod skaidrā naudā.

Tomēr jaunums likumdošanā ir pienākums deklarēt skaidru naudu, iebraucot un izbraucot no Latvijas, ja naudas summa ir vismaz 10 000 eiro. Tātad naudas summas jādeklarē katru reizi izbraucot vai iebraucot Latvijā un Valsts ieņēmumu dienests drīkst uz Latvijas un Igaunijas robežas pārbaudīt visus braucējus. Tomēr institūcijas norāda, ka tas tomēr tā nenotikšot, nav ko uztraukties.

Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš paskaidro, ka tiks pārbaudītas tikai tās personas, par kurām būs saņemta informācija, ka tie var nelegāli pārvadāt lielas naudas summas, kas iespējams iegūtas noziedzīgā veidā vai paredzētas nelegāliem mērķiem, piemēram, “aplokšņu” algu izmaksai.

Avots


loading...