Ir maldinoši domāt, ka šī zivs tiek pārdota tāpēc, ka tā garšo un izskatās labi no ārmalas, jo kā zinām nevar skatīt vīru tikai no cepures vien un šeit to pašu var attiecināt uz šo zivi. Skaidra ir tāda, ka lielākā daļa pat nenojauš, ka šī iecienītā un tiešām garšīgā zivtele ir ļoti neveselīga, bet bieži vien cilvēki, kas to pārdot, to pat nenojauš vai noklusē. Ja kāds to uzzinātu, viņi pieņemtu, ka tie ir meli — viņi nepelnītu naudu, to pārdodot. Stāsts šeit ir vienāds, neskatoties uz to, ka viss ir sašpričēts ar antibiotikām un apliets ar ķīmiju un piedevām bez redzamām atšķirībām.

Tādā veidā mēs varam redzēt, cik svarīgi ir paskatīties uz patiesību aiz mūsu apkārtnes un nedaudz pameklēt informāciju par to, no kurienes nāk katrs konkrētais produkts. Taču vai tas ikdienā tiek darīts?  Pagaidām pangasijai nav pilnīgi globāls aizliegums. Tomēr tas drīz mainīsies, jo tas iet lēni un pakāpeniski. Pangasijas zivs ir ārkārtīgi populāra Eiropā un Āzijā; tā zemā cena un popularitāte padara to par hitu restorānos un veikalos. Turklāt daudzi cilvēki pazīst zivis pēc tās amerikāņu nosaukuma tilapija!

Šī zivs mājvieta ir populārā Vjetnamā. Drīzāk gan būtu teikt, ka šī zivs nāk no Vjetnamas galvenā upes baseina, kas ir pasaule lielākā Pangasijas pavairošanas vieta. Taču daudzi nemaz nezina, ka ūdenstilpne ir toksiska, tajā tiek mesti mēsli, toksiskas vielas un jebkādi citi atkritumi. Tā ir vien no piesārņotākajām upēm pasaulē. Šīs zivis dzīvo starp indīgām un toksiskām vielām, kas bieži noved, ka pašas zivis tur vienkārši arī “paliek peldam augšpusē.”

Amerikas FDA aizliedza Pangasia zivju importu, jo bija bažas par antibiotikām un tā kaitīgo saturu zivs iekšpusē. Gaļā tika atklāti ļoti daudz smago metālu, izomēru un hlorāta; un saraksts turpinās. Iemesls tam ir tas, ka gaļā tika atrastas daudzas citas kaitīgas ķīmiskas vielas, tostarp heksahlorbenzols un izomēri. Savvaļā Pangasija barojas ar upju atkritumiem. Tomēr ar antibiotiku un hormonu palīdzību speciāli audzētās zivis var izaugt līdz milzīgiem izmēriem. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Pangasija ir tik bīstama, jo tās “pa virsu” jau tā kaitīgai vietai tiek špricētas ar antibiotikām.

Mazie zivju audzētāji pauduši bažas, ka pangasijas gaļa ir kaitīga hormonu un augšanas ķīmisko vielu klātbūtnes dēļ. Viņi uzskata, ka šie hormoni ir toksiski un izraisa iedzimtus defektus, tāpēc viņi izvairās tos lietot. Lielās zivju korporācijas nerūpējas par savas gaļas izcelsmi, jo tās var to iegādāties lēti. Daži pat uzskata, ka tās vispār būtu jāaizliedz ar likumu.

Omega 3 svarīgās  taukskābju, kā arī papildus citu vitāli svarīgu uzturvielu trūkums padara šo zivi nevēlamu. Tā garša ir pieņemama, taču nākamreiz apsveriet vai tik tiešām tās garša ir vērtīgāka par Jūsu veselību. Jautājiet, no kurienes nāk jūsu pirktās zivis, un pārbaudiet, ko pērkat nākamreiz!