Lai cik skumji tas atkal nebūtu, bet jau atkal tas ir noticis un tas ir vairāk nekā vienkārši skumji. Pēdējā laikā ir aizgājuši tik daudz mīļu un brīnišķīgu cilvēku, ka rodas jautājums – kāpēc? Kāpēc tas notiek tik ļoti daudz un ar tik ļoti labi zināmiem cilvēkiem? Vai tiešām tam visam jānotiek tik ļoti negaidīti! Lai gan skumjas ir pamatotas, šajā gadījumā šis cilvēks ir izpelnījies īpašu slavu un drosmi ar savu darbu un milzīgo ieguldījumu. Jūs uzreiz uzzināsiet, par ko ir runa, un daļa pavisam noteikti pazina šo cilvēku pat personīgi!
Skumjākais ir tas, ka mūžībā ir devies viens no Latvijas pašiem izcilākajiem un slavenākajiem komponistiem, diriģentiem un vijolniekiem kā arī mūzika kritiķiem XX Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku galvenais virsdiriģents Arvīds Purvs. Tā liecināja Latvijas Nacionālā kultūras centra LNKC ieraksts. Taču daudzi pavisam noteikti viņu zina, nemaz nerunājot par viņa lielajiem sasniegumiem un visu pārējo. Taču šeit gan paceļas jautājums par to, kas īsti galu galā notika un kā?
LNKC piebilda, ka Purvs bija dzimis 1926. gada 22. Martā – Meņģeles pagastā. Jau ļoti agrā bērnībā bija profesionāli apguvis vijoles spēli un pat dziedājis Jāņa Milzarājas vadītajā Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta bērnu korī, kas skaitījās milzīgs pagodinājums. Savukārt Trimdas laikā spēlējis Taubes slavenajā orķestrī un pat Bruno Šultesa vadītājā Latviešu Orķestrī. Tālāk atrodoties Anglijā 1948. līdz pat 1956. gadam viņš bija Zuika kora diriģenta galvenais palīgs un simfoniskā orķestra vijolnieks kā arī paspējis vadīt Lesteres jaukto tipa kori.
Tāpat tika ziņots, ka komponists nekad nav studējis diriģēšanu un kompozīciju, taču guvis pieredzi šajā amatā, kas ir milzīgs sasniegums šādā vidē. Pie tam viņš guvis ievērojamus panākumus abās jomās. 1956. gadā imigrējis uz Kanādu un vadījis Toronto Svētā Andreja evaņģēliski luteriskās draudzes kori, Latvijas baptistu kori un Toronto dāmu kori “Zīle”. Viņš sniedza ap 100 koncertu Kanādā un viesojās Gotlandē, Minsterē un Latvijā.
Purvs ne tikai vadīja savu kori, viņš bija galvenais diriģents daudzos Rietumkrasta dziesmu svētkos, Eiropas latviešu dziesmu svētkos Ķelnē, Londonā un Līdsā, daudzās dziesmu dienās un reģionālajos dziesmu svētkos un tepat Latvijā.
Par savu darbu viņš paspējis saņēmis neskaitāmus apbalvojumus – ieguvis Daugavas Zelta ērgļa balvu, Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda balvu, Sudraba Goda zīmi un Triju Zvaigžņu ordeņa Goda ordeni. Pasaules brīvo latviešu apvienības kultūras fonds.