Šonedēļ izplatījās kāda anonīma vīrieša ieraksts Twitter, pievēršot uzmanību satraucošam incidentam. Lai gan plašsaziņas līdzekļos tiek plaši ziņots, patiesais vaininieks joprojām ir noslēpums. Vīrietis atklāja, ka viņam liegta iespēja apmeklēt slimo sievu, kura pēc tam mirusi Rīgas Austrumu klīnikas universitātes slimnīcā (RAKUS) “Gaiļezerā”. Pēc vīrieša paziņojuma internetā tagad uz atbildību aicinošo balsu korim pievienojusies kāda Latvijā ievērojama personība.

Paužot savu neticību, Andris Reizenbergs atzīmēja: “Skatoties uz Panorāmu, es nevaru vien brīnīties, kā slimnīca var noliegt vīra lūgumu apmeklēt viņa smagi slimo sievu. Tā ir vienkārša lieta, tomēr mulsinoši.” Daudzi Twitter lietotāji reaģēja uz viņa ierakstu, daudzi piekrita, ka tas nav atsevišķs incidents, bet gan liecina par sistēmas nepilnībām. Patiesībā LTV raidījums Panorāma jau ir atspoguļojis šo jautājumu. Diemžēl izrādījies, ka viss ir krietni sarežģītāk, nekā sākotnēji varēja domāt un pašlaik šis notikušais izsaucis milzīgu sašutumu cilvēku vidū, kas nesaprot kā tas varēja tikt pieļauts.

Pēc incidenta RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas galvenais vadītājs Guntis Karelis ir publiski pievērsies šim jautājumam, uzsverot pārpratuma neveiksmīgo raksturu. Viņš klīnikas un slimnīcas vārdā izteica līdzjūtību par pacienta aiziešanu mūžībā, kā arī atzina savstarpējas empātijas trūkumu starp pacientu un ārstu. Tomēr šoreiz gan paveras vairākas neskaidrības par notikušo un vai tiesām viss ir noticis tā, kā to atspoguļoja vīrietis no sava skatu punkta. Skaidrs, ka tas viss tiks ļoti smalki pārskatīts un izskatīts.

Vairāki ziņu punkti ir uzsvēruši, ka šis konkrētais gadījums ir izraisījis ažiotāžu sociālo mediju platformās. Arī Vladis Spāre ir dalījies ar savām personīgajām ciešanām. Ir tikai dabiski, ka aizgājušā tuvinieka ģimenes locekļi vēlas cienīgi izrādīt pēdējo cieņu. Taču slimnīcas noteikumi aizliedz šādas atvadas.

Sociālajos medijos cilvēki bieži slēpj savu attaisnojamo niknumu pret situācijām, kad slimnīcas palātas aizliedz radiniekiem atvadīties no aizejošajiem tuviniekiem. Pat tad, ja apmeklējumi ir atļauti, piekļuve ir atļauta tikai atsevišķiem ģimenes locekļiem. Vai tas ir taisnīgi vai nu bojāgājušo ģimeni, vai mirušo?